Izsludināts projektu konkurss Kurzemes NVO

Kurzemes NVO atbalsta centrs izsludina NVO projektu konkursu Kurzemes biedrībām un nodibinājumiem “Iesaisties Kurzemē!” 3 atbalstāmajās jomās – ‘’Pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas’’, ‘’Starpkultūru dialoga veicināšana’’ un ‘’Romu kopienas integrācija un līdzdalība’’. Kopējā pretendentiem piešķiramā finansējuma summa ir 15 000 EUR. Vienam projektam maksimālā piešķiramā summa pamata līmenī ir 500EUR, pieredzes līmenī 1000 EUR, 3.atbalstāmajā jomā – līdz 1 500 EUR. Pretendentiem nav nepieciešams līdzfinansējums projektu īstenošanai. Viens pretendents var iesniegt vairākus projekta pieteikumus. Projektu pieteikumi jāiesniedz sūtot pa pastu vai personīgi biedrībai ‘’Kurzemes NVO atbalsta centrs’’ Kr. Valdemāra ielā 17a, Talsi, LV- 3201 līdz 2015. gada 17. jūlijam (pasta zīmogs) plkst. 17.00.

Sociālais darbinieks nav ne ātrā palīdzība, ne bubulis

Domāju, ka sociālo darbinieku pilsētā varētu būt vēl vairāk. Bet viņi nav ātrā palīdzība. Tie ir cilvēki, kas palīdz konkrētās situācijās, palīdz saprast, kādas problēmas ir konkrētajā ģimenē. Tikai tad, kad cilvēks tās sapratis, palīdzība var dot rezultātus.

Sociālais darbinieks var parādīt ceļu, pa kuru ejams, kā risināt problēmu, bet sava dzīve cilvēkam jāsakārto pašam. Tā ir galvenā doma sociālajā darbā. Un vēl – sociālais darbinieks nav tikai profesija, amats, tā būtībā ir kalpošana cilvēkiem. Jo mūsu dienās daudziem ļaudīm, bērniem, jauniešiem, arī veciem cilvēkiem ļoti pietrūkst mīlestības. Sociālais darbinieks var arī palīdzēt saprast, kur ir tās vietas, kur to atrast, un kāds ir tas veids, kā saņemt mīlestību. Jo cilvēkiem nereti ir vajadzīgs tikai aprunāties.

Mūsu sabiedrība ir ļoti vienaldzīga un steidzīga sabiedrība, kas neredz, kam paskrienam garām. Un pēc tam lasām ar lielu izbrīnu: vecāku atstāts, ieslēgts bērns aiz izsalkuma izlēcis pa logu. Sociālajiem darbiniekiem būtu daudz vieglāk novērst šādas situācijas, ja kaimiņi šādai ģimenei pievērstu vairāk uzmanības un laikus par to ziņotu sociālajiem darbiniekiem.

Savā laikā pilsētā pie namu pārvaldēm bija vairākas bērnu istabas. Tas bija veiksmīgs risinājums, kā bērniem, pusaudžiem atrast vietu, kur izpausties, lai nebūtu jāmeklē tikai labais savos draugos. Tās derētu atjaunot. Un būtu ļoti labi, ja tādā bērnu istabā būtu arī sociālais darbinieks. Bērns ir kā atvērta grāmata, ģimenes problēmas viņa sejiņā un acīs, rīcībā, attieksmē pret vienaudžiem ir kā uz delnas. Šādā bērnu istabā sociālais darbinieks jau laikus ieraudzītu, kas notiek ģimenēs, un palīdzētu ar padomu.

Liela iespēja palīdzēt organizēt bērnu un jauniešu brīvo laiku ir nevalsts organizācijām. Ir organizācijas, kuru ikdienas darbs ir tieši ar jauniešiem. Un tās būtībā pilda funkcijas, ko ikdienā saucam par sociālo palīdzību. NVO ir liela priekšrocība, jo cilvēki tai uzticas. Ja tajā ir zinoši un profesionāli cilvēki, viņi prot palīdzēt. Un viņiem ir laba sadarbība ar Sociālā dienesta cilvēkiem. Bet NVO vienas pašas daudz izdarīt nevar. Tām vajadzīgs pašvaldības atbalsts, lai veidotu šīs bērnu istabas vai pēcskolu pulciņus. Pašlaik pilsētā īsteno labu projektu, kas saucas motivācijas skola. Tajā notiek darbs ar jauniešiem, kuriem dzīvē nav paveicies. Šādiem projektiem būtu jābūt ikdienai. Jo tajos ļaujam jauniešiem sevi apliecināt.

Ģimenēs, kurās ir problēmas, nereti attieksme pret sociālo darbinieku ir negatīva, tajās viņu uztver kā bubuli. Tad man gribas kliegt: “Neviens sociālais darbinieks neiet pie cilvēka, lai gūtu pašlabumu. Iet vienīgi, lai palīdzētu. Tas, vai cilvēks ļauj sev palīdzēt, ir atkarīgs tikai no viņa paša!”

——————

Mēbeles ir svarīgs interjera elements, tāpēc ir būtiski izvēlēties kvalitatīvas un mūsdienīgas mēbeles, kas ilgi kalpos. Šim nolūkam ir lietderīgi apmeklēt mēbeļu salonus, lai atrastu labāko un izdevīgāko piedāvājumu. Tāpat arī pievērsiet uzmanību mēbeļu izmēriem un individualizēšanas iespējām – krāsu un aksesuāru dažādībai. Labas mēbeles ir lielisks ieguldījums!

Aicina apturēt dabas iznīcināšanu piekrastē

Vides nevalstiskās organizācijas (NVO) nosūtījušas atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu apturēt dabas iznīcināšanu piekrastes teritorijā, informēja vides organizāciju pārstāvji.

Vides NVO pieprasa Vides ministram Raimondam Vējonim (ZZS) nekavējoties rīkoties, lai izskaustu piekrastes dabas iznīcināšanu dabas parkā „Pape” un Latvijas piekrastes teritorijā kopumā.

NVO uzskata, ka atbildīgo valsts institūciju bezdarbība ir iemesls pēdējo nedēļu notikumiem, kad cilvēku bezatbildīgas un nekontrolētas darbības rezultātā tika izraisīti divi ugunsgrēki dabas parkā „Pape”.

“Ugunsgrēku postījumi aptver aptuveni 5 ha augsto kāpu lieguma zonā, ES nozīmes NATURA 2000 teritorijā. Šis noziegums un nekontrolētā atpūtnieku darbība visā Latvijas piekrastes teritorijā, kā arī nelikumīgā apbūve kāpu zonā vēlreiz apliecina, ka valstī nav vienotas vides politikas vides jautājumu risināšanā, kas skar piekrastes teritoriju, arī Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju bez savas administrācijas, apsaimniekošanu, kontroli un attīstību,” vēstulē sašutumu pauž vides organizāciju pārstāvji.

Tāpat vides NVO uzskata par nepieņemamu, ka Vides ministrija nav izveidojusi vides komunikācijas sistēmu, kā rezultātā plašsaziņas līdzekļos tiek demonstrētas reklāmas ar ugunskuriem un transporta līdzekļiem kāpās, kas tieši aicina iedzīvotājus uz vides normatīvo aktu pārkāpumiem un tiesisko nihilismu un kā rezultātā arī ir noticis minētais noziedzīgais nodarījums dabas parkā „Pape”.

Vides NVO pieprasa Vējonim uzņemties atbildību par izveidojušos situāciju un nekavējoties veikt konkrētus praktiskos pasākumus dabā, īstenojot koordinējošu rīcību un iesaistot pakļautās valsts vides institūcijas, vietējās pašvaldības, policiju u.c., lai izskaustu atpūtnieku nelikumīgo rīcību piekrastes teritorijā, kā arī nekavējoties vērsties pie Radio un TV padomes, lai nākotnē novērstu vides normatīvo aktu pārkāpšanas popularizēšanu plašsaziņas līdzekļos.

Veicinās bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi ģimenē

Nodibinājums «Sociālo pakalpojumu aģentūra» sācis īstenot projektu, kura mērķis ir veicināt bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi ģimeniskā vidē, informēja projekta vadītāja Kristīne Veispale.

Ar projektu «Atbalsta sistēma Latvijas audžuģimenēm, adoptētājiem, aizbildņiem un viesģimenēm» iecerēts veicināt labklājības izaugsmi Latvijā, sekmējot stabilas, profesionālas ģimeniskas aprūpes atbalsta sistēmas izveidi bērniem, kuri zaudējuši vecāku gādību.

Projektā ir pilnveidota atbalsta programma audžuģimenēm, adoptētājiem, aizbildņiem un viesģimenēm. Martā darbu ir sākuši četri mobilie atbalsta centri Latvijas reģionos – Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Mērķa grupai tiks nodrošinātas individuālas psihologu un sociālo darbinieku konsultācijas, atbalsta grupas, apmācības atbilstoši ģimeņu vajadzībām un mentoru ģimeņu apmācība.

Projekta sadarbības partneri ir Latgales audžuģimeņu atbalsta biedrība «Muna Sāta», Kurzemes reģiona audžuģimeņu biedrība «Estere», biedrība «Caritas», Zantes audžuģimeņu biedrība «Pīlādzīts», Bauskas novada audžuģimeņu atbalsta centrs «Spēlmaņi», bērnu un ģimeņu atbalsta iestāde Norvēģijā.

Projekts tiks īstenots līdz 2015.gada 28.februārim. Projekta kopējais finansējums 109 985 eiro.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, kā arī Eiropas ekonomiskās zonas finanšu instrumenta programmas «NVO fonds» apakšprogramma.

Galvenais virzītājspēks – neatlaidība un misijas apziņa

Lai palīdzētu bērniem, kas dzīvo nelabvēlīgās ģimenēs un cieš no vardarbības, 1996.gada nogalē Ventspilī tika nodibināta sabiedriskā organizācija „Nāc līdzi!”.

Deviņu gadu laikā šai organizācijai ir izdevies piesaistīt ievērojamu finansējumu, rast atsaucību vietējā pašvaldībā un sabiedrībā, kā arī izveidot atbalsta dienas centru jauniešiem līdz 18 gadiem, rīta skoliņu mazuļiem vecumā no 2 līdz 6 gadiem, organizēt dažādas mācības sociālajiem darbiniekiem, psihologiem, pedagogiem, kuri strādā ar riskam pakļautajiem bērniem, un izveidot patvēruma māju jeb krīzes centru ģimenēm ar bērniem, kas cietuši no vardarbības. Šajā centrā sociāli psiholoģisko palīdzību saņems ne tikai Ventspils pilsētas iedzīvotāji, bet arī cietušie no visa Kurzemes reģiona.

NVO darbības laikā kopumā realizēti vairāk nekā 18 dažādi projekti bērnu un pusaudžu izglītības un nodarbinātības jomā. Dienas centrā pēc atbalsta ik gadus griežas ap 300 bērnu un 200 ģimeņu.

Vislielākais atbalsts saņemts no ārvalstu fondiem (sešu gadu laikā vairāk nekā 20 000 Ls) un vietējās pašvaldības, kura atbalsta centra darbību ilgtermiņā. Pirmajos gados pašvaldības atbalsts izpaudies kā izremontētu telpu piešķiršana, īres un komunālo maksājumu segšana. Vēlāk tika piešķirts finansējums arī centra apmeklētāju bērnu un pusaudžu ēdināšanai. 2005.gadā pašvaldības finansējums sastādīja ievērojamu summu – LVL 10 600, ieskaitot arī līdzfinansējumus atsevišķiem projektiem. Atsaucīgi esot arī vietējie uzņēmēji, kas ziedojot gan savu produkciju, gan naudu dažādiem centra pasākumiem.

Vaicāta, kas ir bijis noteicošais tik veiksmīgai organizācijas izaugsmei, Antoņina atzīst, ka tas ir bijis cilvēciskais faktors – viņas un kolēģu neatlaidība un misijas apziņa, ka tādam bērnu un pusaudžu atbalsta centram ir vienkārši jābūt.

Par lielāko problēmu NVO darbībā gan atbalsta centra vadītāja Liene Šulce, gan centra psiholoģe Antoņina Zēberga uzskata grūtības ilgtermiņa finansējuma piesaistīšanā administratīvajiem izdevumiem jeb darbinieku algām. Šajā laikā ir gan būts bezdarbnieka statusā, gan izdzīvots ar minimāliem līdzekļiem, jo darbs NVO sektorā ir riskants un nenodrošina pastāvīgus un prognozējamus ienākumus. Pamatā finansējums darbinieku atalgojumam nāk no t.s. projektu naudas, bet katram projektam ir sākums un beigas, tāpat nav iespējams prognozēt vai sagatavotais projekts iegūs atbalstu vai ne, izdosies piesaistīt finansējumu vai ne.

Mazais atalgojums un tā izraisītā lielā kadru mainība centra speciālistu vidū šajos gados radījusi ne vienu vien problēmu saskarsmē ar centra apmeklētājiem, jo bērni pierod pie viena audzinātāja un tad pēkšņi uzrodas cits, kuram atkal no jauna jāiegūst bērnu uzticība. Mainoties personālam, pazeminās arī pakalpojumu kvalitāte, jo labus speciālistus mēs ilgi nevaram noturēt, šeit strādā tikai tie, kuriem tas patiešām ir aicinājums.

2005.gads centra „Nāc līdzi!” darbībā bijis ražīgs, sadarbojoties ar LB Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Ar šīs ministrijas atbalstu izveidots bērnu rotaļu un attīstības centrs bērniem vecumā no 2 līdz 6 gadiem – „Rīta skoliņa”, kurā bērni tiek pieskatīti un viņiem piedāvātas dažādas nodarbības prasmju attīstīšanai.

Patvēruma mājas jeb krīzes centra projektu „Nāc līdzi!” realizē kopā ar alternatīvās aprūpes centru „Žēlsirdības māja” un s/o Ventspils reģionālo NVO atbalsta centru, apvienojoties vienā biedrībā ar nosaukumu „Paspārne”. Galvenais sociālais pakalpojums, ko piedāvās s/o „Paspārne”, būs profesionāla sociāli psiholoģiska palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām, ieskaitot pagaidu dzīvesvietu, sociālo rehabilitāciju un integrāciju sabiedrībā. Visus izdevumus par cietušo sieviešu un bērnu uzturēšanos patvēruma mājā un viņu rehabilitāciju segs attiecīgā pašvaldībā, kurā pierakstīti palīdzības saņēmēji.

Krāmu tirgus – dodiet lietām «otru elpu»

Klāt kārtējais «Krāmu tirgus» – jau piektais! 13.septembrī Strazdē, laukumā pie kafejnīcas «Serpentīns» (Rīgas – Ventspils šosejas 101.km)  no 10.00 rītā līdz pēdējam apmeklētājam. Gaidām gan pircējus, gan pārdevējus, gan vienkārši tos, kam pa ceļam.

Ja kārtojot skapi, šķūnīti vai bēniņus ir atradušās liekas mantas – dodiet  tām «otru elpu» un nopelniet –  vediet uz tirgu. Ja meklējat gumijas zābakus, velosipēdu, kādu mācību grāmatu vai antīku radio aparātu – to visu un vēl daudz ko citu var atrast tirgū. Brauciet un piedalieties, izbaudiet atvasaru draudzīgās sarunās un nesteidzīgā atpūtā.

Kā jau ziņojām iepriekš – no aprīļa līdz oktobrim Strazdes pagastā pie kafejnīcas «Serpentīns» reizi mēnesī tiek rīkots «Krāmu tirgus». Idejas mērķis ir veidot jaunu kultūras tradīciju, kas veicinātu gan pagasta, gan novada atpazīstamību un sniegtu jaunas kultūras un atpūtas iespējas Talsu novadā un apkārtnē. No augusta veiksmīgai pasākuma norisei ir LR Kultūras ministrijas un Kurzemes NVO atbalsta centra finansiāls atbalsts īstenojot biedrības projektu «Domā un radi, lai dzīvotu labi» .

Biedrība «Virbi» piedāvā iespēju dot lietām «otro dzīvi» , ietaupīt vai papildināt ģimenes budžetu un vienkārši labi pavadīt laiku. Pasākuma organizēšana balstās uz biedrības dalībnieku brīvprātīgu darbu un nav saistīta ar peļņas gūšanu. Sadarbojoties ar Talsu novada fondu, nepārdotās lietas būs iespējams ziedot «Labo lietu lādei»  – atbalstam trūcīgajiem un maznodrošinātajiem.

Gaidīsim gan tirgotājus, gan pircējus!

Kopš iestāšanās ES strauji audzis nevalstisko organizāciju skaits

Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) nevalstisko organizāciju skaits ir strauji pieaudzis un 2011.gada februārī Latvijā bija reģistrētas 13 284 nevalstiskās organizācijas, liecina nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” veiktais pētījuma “Pārskats par NVO sektoru Latvijā” rezultāti.

NVO, kas dibinātas pēc 2004.gada, veido 62% no to kopskaita. NVO skaita strauju pieaugumu veicināja vairāki zināmā mērā savstarpēji saistīti faktori. Pirmkārt, tās bija normatīvā regulējuma izmaiņas 2004.gadā, kas skāra gan uzņēmējdarbību, gan nevalstisko organizāciju darbību. Saistībā ar šīm izmaiņām kopš 2005.gada 1.janvāra Latvijā tika likvidēta tāda uzņēmējdarbības forma kā bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību (BO SIA), kā rezultātā daļa no šīm organizācijām pārreģistrējās par biedrībām vai nodibinājumiem.

Otrkārt, NVO sektora pieaugumu veicināja ES fondu finansējuma pieejamība dažādām aktivitātēm. Tā, piemēram, iedzīvotāji, kas bija apvienojušies interešu vai sporta klubos, reģistrēja biedrību, lai varētu iesniegt projekta pieteikumu ES fondu programmās. Savukārt citu ES fondu, piemēram, programmas LEADER, prasībās ir minēts, ka noteiktas teritorijas pašvaldībām un NVO ir jādibina vienota organizācija.

Treškārt, aizvien vairāk tika dibinātas dažādu NVO koalīcijas un sadarbības platformas, tādējādi paaugstinot noteiktas jomas organizāciju kapacitāti un spēju iesaistīties dialogā ar politikas veidotājiem. Ceturtkārt, NVO dibināšanu atsevišķās darbības jomās, piemēram, sociālo pakalpojumu jomā, veicināja valsts ekonomiskā lejupslīde un nepietiekamais pakalpojuma nodrošinājums no valsts vai pašvaldības puses. Tā, piemēram, lai risinātu problēmu, ka valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pakalpojumus nenodrošina pietiekamā apmērā un vienlaikus šādi pakalpojumi nav pašvaldību kompetencē, vairumā Latvijas novadu ir nodibinātas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības.

Piektkārt, nekustamā īpašuma attīstība, jaunu dzīvojamo namu būvniecība un iespējas iegūt ES fondu finansējumu dzīvojamā fonda atjaunošanai, piemēram, pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai, veicināja nekustamā īpašuma apsaimniekošanas biedrību dibināšanos.

Sestkārt, dažādas interešu vai brīvā laika pavadīšanas grupas reģistrē biedrību, lai varētu nokārtot līgumiskās un finanšu saistības ar publiskajiem vai privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Tā, piemēram, dibinās mednieku kolektīvi, kuru biedru nauda sedz dažādas nodevas saistībā ar medību organizēšanu valsts mežos, vai jauniešu brīvā laika pavadīšanas biedrības, kuras tādējādi var nomāt telpas no pašvaldības dažādu sporta un atpūtas pasākumu organizēšanai.

Visvairāk NVO Latvijā ir reģistrētas sporta, atpūtas un interešu klubu, īpašuma apsaimniekošanas, kultūras un mākslas, pilsonības un interešu aizstāvības organizāciju, ekonomiskās, sociālās un kopienas attīstības un profesionālo asociāciju grupās.

Ņemot vērā iepriekš attēlotās jaunu NVO reģistrēšanu veicinošos faktorus, Latvijā var nodalīt NVO, kas darbojas ilgi un tāpēc ir uzskatāmas par samērā pieredzējušām organizācijām, un tādas NVO, kas uzskatāmas par jaunām organizācijām.

Pieredzējušās NVO visbiežāk ir uzņēmēju un profesionālās asociācijas vai darbojas likumdošanas, interešu aizstāvības un politikas, kultūras un atpūtas, kā arī izglītības un pētniecības jomās. Savukārt jaunās NVO visbiežāk pārstāv nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un ekonomiskās, sociālās un kopienas attīstības, vides aizsardzības un sociālo pakalpojumu jomas, kā arī NVO, kuru mērķis ir veicināt sadarbību tirdzniecības, rūpniecības, kultūras un citās jomās, piemēram, starptautiskās aktivitātes.

NVO darbība lielā mērā koncentrējas ap Rīgu – 46% NVO ir reģistrētas Rīgā, taču starp tām ir arī tādas organizācijas, kas izvērš savu darbību visā Latvijā un kurām ir reģionālās nodaļas. Rīgas reģionā reģistrētas 16% NVO, 13% – Kurzemes reģionā, savukārt Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionos ir reģistrēts aptuveni vienāds NVO skaits – 8%-9% NVO katrā no minētajiem reģioniem.

Ņemot vērā daudzveidīgos NVO dibināšanas apstākļus un darbības mērķus, NVO aktivitāte ir atšķirīga – par tādām, kas darbojas, var uzskatīt tikai tās, kas sniedz par sevi regulāras ziņas vai atskaites. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem 2009.gadā gada pārskatus bija iesniegušas 9409 jeb 84% reģistrēto NVO, kuras tad būtu uzskatāmas par tādām, kas veic vairāk vai mazāk aktīvu darbību.

Ieņēmumus no saimnieciskās darbības, t.i., pakalpojumu sniegšanas par samaksu, ir uzrādījušas 2220 jeb 20% reģistrēto NVO (t.i., 24% NVO, kas iesniegušas gada pārskatu). Biežāk saimniecisko darbību ir veikušas NVO Rīgā, kā arī Rīgas un Kurzemes reģionā. Savukārt saimnieciskās darbības apmēru raksturo to NVO skaits, kas ir reģistrējušās kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apliekamās personas, t.i., to ieņēmumi no saimnieciskās darbības 12 mēnešu laika posmā pārsniedz 10 000 latus.

2009.gadā 534 jeb 6% NVO, kas iesniegušas gada pārskatu, jeb 24% no tām, kas veic saimniecisko darbību bija reģistrējušās kā PVN apliekamās personas. Lielākā to daļa darbojas Rīgā un Rīgas reģionā. Minētie dati rāda, ka būtiskus ieņēmumus no saimnieciskās darbības gūst maza NVO daļa, tādējādi lielāko NVO sektora darbības nodrošinājumu sniedz citi finanšu avoti vai brīvprātīgais darbs.

Liels atbalsts akcijai „Skolas soma Talsu pusē”

Piektdien, 30. augustā, Talsu novada fonda rīkotā akcija „Skolas soma Talsu pusē” guva plašu atbalstu, un tika ziedoti naudas līdzekļi vairāk nekā 15 pirmsskolēnu skolas gaitu sākšanai Talsu rajona mazajās skoliņās.

Vai atceraties savu pirmo skolas dienu – svētku sajūtu, satraukumu, varbūt nedrošību vai prieku no apziņas, ka es esmu jau gana liels un eju skolā? Skolas gaitām piederas krāsaini zīmuļi, grāmatas, klades un burtnīcas, dzēšgumijas, lineāli, zīmēšanas un piezīmju papīri, un soma, kurā visu to salikt. Tie no jums, kuri paši tagad audzina skolēnus, zinās, ka skolas lietas nav lēts prieks. Bet cik gan mazvērtīgs var justies bērns, kuram pašam nav savas somas, kuram krāsainie zīmuļi ir jāaizņemas no skolas biedriem un jāraksta uz otrreiz lietota papīra?

Latvijā un Talsu rajonā ir daudz ģimeņu, īpaši reģionos, kuras dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Ne vienmēr vainojamas vecāku atkarības vai nolaidība – izdzīvošanas jautājums ir aktuāls arī daudzbērnu ģimenēm vai ģimenēm, kurās bērnus audzina viens no vecākiem, kuru vecāki ir bezdarbnieki. Lai sagādātu bērniem nepieciešamo apģērbu, noder humānā palīdzība, skolās šie bērni saņem brīvpusdienas, bet – skolas piederumu jautājums ir palicis neatrisināts.

Tādēļ fonds „Ziedot” un Talsu novada fonds šovasar rīko akciju „Skolas soma Talsu pusē”, kuras nolūks ir palīdzēt sākt pirmās skolas gaitas Talsu rajona skolēniem no mazturīgām ģimenēm. Šajā gadā uzmanība tiek pievērsta tieši mazajām Talsu rajona skoliņām, un sadarbība ir sākta ar Strazdes un Stendes skolām. Arī šo pašvaldību vadītājas ir pirmo akcijas atbalstītāju un ziedotāju vidū. Jau tagad zināms, ka, pateicoties dāsnajiem ziedojumiem, būs iespējams sadarboties ar plašāku Talsu rajona skolu loku.

30. augustā, Marekos, Pilsētas dārza Zaļajā estrādē notika akcijas atklāšanas pasākums, kurā 30 privātpersonas kopumā ziedoja 393,50 latus. Viņu vidū – Starptautiskās sadarbības centra „Eiromāja” Talsos, Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centra un Talsu novada fonda apvienotais kolektīvs ziedoja 25 latus skolas gaitu sākšanai vienam pirmsskolēnam Strazdes skolā, bet viens anonīms ziedotājs novēlēja 60 latus Stendes pamatskolas pirmskolēniem. Uzzinot par šādu labdarības akciju, savu artavu pievienoja kafejnīcas „Martinelli” kolektīvs. Paldies visiem ziedotājiem!

Ziedojot 25 latus, ziedotāji uzdāvina visu nepieciešamo, lai kāds skolēns, kuram vecāki nevar iegādāties skolas piederumus, ar prieku sāktu skolas gaitas! Lai nodrošinātu to, ka ziedotie līdzekļi patiešām tiek izlietoti skolas preču iegādei, sadarbībā ar vietējām pašvaldībām maznodrošinātās ģimenes nesaņems naudu, bet gan speciālas dāvanu kartes par konkrētu summu, ko varēs izlietot, iegādājoties tikai skolas preces.

Talsu novada fonds ir neatkarīga organizācija, kas kalpo plašiem sabiedriska labuma mērķiem, vācot ziedojumus no ziedotājiem ar mērķi finansēt vietējo iedzīvotāju izstrādātos bezpeļņas projektus. Tā ir iespēja ar pašu ziedotajiem līdzekļiem sasniegt tieši tos mērķus, kas svarīgi vietējai sabiedrībai.

Nevalstisko organizāciju aktivitātes Kurzemē

Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs Eiropas Savienības Phare programmas atbalstīta projekta “Pilsoniskas sabiedrības attīstība Ziemeļkurzemē” ietvaros aicina jūs izmantot iespēju saņemt bezmaksas konsultācijas un praktisku palīdzību nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanā.

Konsultāciju tēmas Sabiedrisko organizāciju un apvienību pārreģistrācija Latvijas Uzņēmumu reģistrā atbilstoši jaunajai likumdošanai par biedrībām un nodibinājumiem. Pārreģistrācija veicama līdz 31.12.2005. Konsultācijas sniegs arī par jaunu organizāciju dibināšanu. Finansējuma pieprasījuma sagatavošana. Sniegs informāciju par izsludinātajiem projektu konkursiem finansējuma saņemšanai, konsultēs un sniegs praktisku palīdzību projektu pieteikumu sagatavošanā iesācējiem. Izskatīs un sniegs priekšlikumus jau konkrētu sagatavotu projektu pieteikumu kvalitatīvai uzlabošanai. Informēs par Eiropas Savienības struktūrfondu projektu pieteikumu veidlapu aizpildīšanas prasībām un īpatnībām, lai piesaistītu finansējumu savas organizācijas darbības aktivitātēm. Grāmatvedības kārtošanas pamatprincipi sabiedriskās organizācijās. Sniegs informāciju par grāmatvedības likuma prasībām, gada pārskatu sagatavošanu, nodokļu atlaidēm, humāno palīdzību kravu saņemšanas kārtību. Sniegs praktisku palīdzību grāmatvedības kārtošanā un gada pārskatu sagatavošanā. Pēc jūsu pieprasījuma organizē bezmaksas izbraukuma seminārus un konsultācijas par iepriekš minētajiem jautājumiem Talsu un Kuldīgas rajonā. Bezmaksas konsultācijas un informāciju var saņemt Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrā: pirmdienās un otrdienās no 10.00 līdz 16.00, iepriekš piesakoties pa tālruni 3291384. Adrese: Talsi, K.Valdemāra iela 17a (kino „Auseklis” ēkas 2. stāvs). Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs sadarbībā ar partneriem šoruden rīko Sociālā kapitāla klubiņus Talsos, Stendē un Sabilē. 2004./05. sezonas klubiņu tēma – pilsoniskā sabiedrība un sociālais kapitāls. Klubiņu tikšanās ir atvērtas ikvienam cilvēkam. Klubiņos noritēs tikšanās ar sabiedrībā pazīstamiem un interesantiem ļaudīm. Viņi ikdienā darbojas kādā nevalstiskā organizācijā mūspusē vai citviet un ir gatavi pastāstīt par savu darbību un pieredzi. Sociālā kapitāla klubiņi ir turpinājums iepriekš notikušajam un plašu atsaucību guvušajam klubiņam „Talsi Eiropā”. 2003./04. sezonā to apmeklēja vairāk nekā 400 dalībnieku. Šosezon Sociālā kapitāla klubiņi notiks ne vien Talsos, bet sadarbībā ar Stendes aprūpes un sadarbības biedrību „Mežazīle” un Sabiles fondu „Vīnoga” – arī Stendē un Sabilē. Pirmajos Sociālā kapitāla klubiņos iepazīsim Talsu Foto kluba darbību. Klubs dibināts 1999. gadā. Pašlaik tas apvieno 23 fotogrāfus. Foto kluba galvenais uzdevums ir plenēru un foto izstāžu rīkošana, to skaits jau pārsniedz 30, izstādes rīkotas gan Talsos, gan Rīgā. Pēdējais lielākais Talsu Foto kluba īstenotais projekts ir izstāde „Talsi 126”. Sociālā kapitāla klubiņos tiksimies ar Foto kluba vadītāju Uldi Balgu. Paredzama atklāta saruna par slepeniem kadriem, fotomākslas noslēpumu atklāšana, kā arī atšķirīgo un līdzīgo nianšu meklēšana Latvijas un citu tautu fotomākslā. Sociālā kapitāla klubiņi notiks: Stendē 22.XI plkst. 18.00, Sabilē 23.XI plkst. 19.00 Sabiles kultūras namā, 24.XI plkst. 18.00 SSC „Eiromāja” Talsos. Līdz pavasarim iecerētas vēl septiņas klubiņu tikšanās Talsos, Stendē un Sabilē, katra neapšaubāmi izvērtīsies par interesantu diskusiju vakaru, lietderīgu informācijas un pieredzes apmaiņu un kvalitatīvu atpūtu. Tās notiek ar Eiropas Savienības Phare programmas atbalstu projekta „Pilsoniskas sabiedrības attīstība Ziemeļkurzemē” ietvaros. Šo projektu īsteno Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs sadarbībā ar Stendes aprūpes un attīstības biedrību „Mežazīle” un Sabiles fondu „Vīnoga”, tā īstenošanu atbalsta arī Talsu pilsētas dome un Sabiles novada dome.

Jelgavā paziņos Zemgales novada Eiropas cilvēku

Zemgales novada Eiropas cilvēku paziņošanas sarīkojums visai ģimenei notiks sestdien, 9.augustā, plkst.15 Jelgavā, bērnu un jauniešu centrā “Junda”, informēja sabiedriskajā organizācijā “Eiropas kustība Latvijā” (EKL).

EKL kampaņas informācijas centra vadītāja Līga Logina informēja, ka EKL prezidents Ainārs Dimants nominētajiem cilvēkiem no katra Zemgales rajona pasniegs diplomus. Būs arī eirobuss, informācijas telts, brīvais mikrofons un kafijas galds. Pasākumā muzicēs džeza projekts “Anastasia’s sounds factory” no Rīgas. Jau ziņots, ka Eiropas nedēļas laikā maijā sabiedriskā organizācija EKL ar vietējo laikrakstu atbalstu sāka aptauju par Latvijas novadu Eiropas cilvēkiem – tiem, kuri attiecīgo pilsētu un rajonu visvairāk tuvinājuši Eiropas Savienībai. Ikviens lasītājs varēja izvirzīt savu kandidātu, aizpildot laikrakstā publicēto anketu ar Eiropas kustības pirmsreferenduma kampaņas “Mana izvēle – Latvija Eiropā” logo ar Sprīdīti, kas dodas iekarot Eiropu. Pirmais aptaujas sarīkojums notika sestdien, 2.augustā, Talsos. Par Eiropas cilvēku Liepājā un Liepājas rajonā kļuva pazīstamais Grobiņas skolotājs Guntis Viļumsons, Saldus rajonā – Zirņu pagasta zemnieks Andris Bušinskis, Saldus pilsētā – bijušais Saldus pilsētas mērs Aidis Herings, Talsu rajonā – Ziemeļkurzemes NVO centra vadītājs Mareks Indriksons, Ventspilī un Ventspils rajonā – Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Vidzemes novada sarīkojums notiks Cēsīs 16.augustā plkst.15 Cēsu kultūras centrā, Latgales novada pasākums – 30.augustā Rēzeknes rajona padomē, bet noslēguma sarīkojums – 6.septembrī Rīgā.