Kopš iestāšanās ES strauji audzis nevalstisko organizāciju skaits

Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) nevalstisko organizāciju skaits ir strauji pieaudzis un 2011.gada februārī Latvijā bija reģistrētas 13 284 nevalstiskās organizācijas, liecina nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” veiktais pētījuma “Pārskats par NVO sektoru Latvijā” rezultāti.

NVO, kas dibinātas pēc 2004.gada, veido 62% no to kopskaita. NVO skaita strauju pieaugumu veicināja vairāki zināmā mērā savstarpēji saistīti faktori. Pirmkārt, tās bija normatīvā regulējuma izmaiņas 2004.gadā, kas skāra gan uzņēmējdarbību, gan nevalstisko organizāciju darbību. Saistībā ar šīm izmaiņām kopš 2005.gada 1.janvāra Latvijā tika likvidēta tāda uzņēmējdarbības forma kā bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību (BO SIA), kā rezultātā daļa no šīm organizācijām pārreģistrējās par biedrībām vai nodibinājumiem.

Otrkārt, NVO sektora pieaugumu veicināja ES fondu finansējuma pieejamība dažādām aktivitātēm. Tā, piemēram, iedzīvotāji, kas bija apvienojušies interešu vai sporta klubos, reģistrēja biedrību, lai varētu iesniegt projekta pieteikumu ES fondu programmās. Savukārt citu ES fondu, piemēram, programmas LEADER, prasībās ir minēts, ka noteiktas teritorijas pašvaldībām un NVO ir jādibina vienota organizācija.

Treškārt, aizvien vairāk tika dibinātas dažādu NVO koalīcijas un sadarbības platformas, tādējādi paaugstinot noteiktas jomas organizāciju kapacitāti un spēju iesaistīties dialogā ar politikas veidotājiem. Ceturtkārt, NVO dibināšanu atsevišķās darbības jomās, piemēram, sociālo pakalpojumu jomā, veicināja valsts ekonomiskā lejupslīde un nepietiekamais pakalpojuma nodrošinājums no valsts vai pašvaldības puses. Tā, piemēram, lai risinātu problēmu, ka valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pakalpojumus nenodrošina pietiekamā apmērā un vienlaikus šādi pakalpojumi nav pašvaldību kompetencē, vairumā Latvijas novadu ir nodibinātas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības.

Piektkārt, nekustamā īpašuma attīstība, jaunu dzīvojamo namu būvniecība un iespējas iegūt ES fondu finansējumu dzīvojamā fonda atjaunošanai, piemēram, pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai, veicināja nekustamā īpašuma apsaimniekošanas biedrību dibināšanos.

Sestkārt, dažādas interešu vai brīvā laika pavadīšanas grupas reģistrē biedrību, lai varētu nokārtot līgumiskās un finanšu saistības ar publiskajiem vai privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Tā, piemēram, dibinās mednieku kolektīvi, kuru biedru nauda sedz dažādas nodevas saistībā ar medību organizēšanu valsts mežos, vai jauniešu brīvā laika pavadīšanas biedrības, kuras tādējādi var nomāt telpas no pašvaldības dažādu sporta un atpūtas pasākumu organizēšanai.

Visvairāk NVO Latvijā ir reģistrētas sporta, atpūtas un interešu klubu, īpašuma apsaimniekošanas, kultūras un mākslas, pilsonības un interešu aizstāvības organizāciju, ekonomiskās, sociālās un kopienas attīstības un profesionālo asociāciju grupās.

Ņemot vērā iepriekš attēlotās jaunu NVO reģistrēšanu veicinošos faktorus, Latvijā var nodalīt NVO, kas darbojas ilgi un tāpēc ir uzskatāmas par samērā pieredzējušām organizācijām, un tādas NVO, kas uzskatāmas par jaunām organizācijām.

Pieredzējušās NVO visbiežāk ir uzņēmēju un profesionālās asociācijas vai darbojas likumdošanas, interešu aizstāvības un politikas, kultūras un atpūtas, kā arī izglītības un pētniecības jomās. Savukārt jaunās NVO visbiežāk pārstāv nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un ekonomiskās, sociālās un kopienas attīstības, vides aizsardzības un sociālo pakalpojumu jomas, kā arī NVO, kuru mērķis ir veicināt sadarbību tirdzniecības, rūpniecības, kultūras un citās jomās, piemēram, starptautiskās aktivitātes.

NVO darbība lielā mērā koncentrējas ap Rīgu – 46% NVO ir reģistrētas Rīgā, taču starp tām ir arī tādas organizācijas, kas izvērš savu darbību visā Latvijā un kurām ir reģionālās nodaļas. Rīgas reģionā reģistrētas 16% NVO, 13% – Kurzemes reģionā, savukārt Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionos ir reģistrēts aptuveni vienāds NVO skaits – 8%-9% NVO katrā no minētajiem reģioniem.

Ņemot vērā daudzveidīgos NVO dibināšanas apstākļus un darbības mērķus, NVO aktivitāte ir atšķirīga – par tādām, kas darbojas, var uzskatīt tikai tās, kas sniedz par sevi regulāras ziņas vai atskaites. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem 2009.gadā gada pārskatus bija iesniegušas 9409 jeb 84% reģistrēto NVO, kuras tad būtu uzskatāmas par tādām, kas veic vairāk vai mazāk aktīvu darbību.

Ieņēmumus no saimnieciskās darbības, t.i., pakalpojumu sniegšanas par samaksu, ir uzrādījušas 2220 jeb 20% reģistrēto NVO (t.i., 24% NVO, kas iesniegušas gada pārskatu). Biežāk saimniecisko darbību ir veikušas NVO Rīgā, kā arī Rīgas un Kurzemes reģionā. Savukārt saimnieciskās darbības apmēru raksturo to NVO skaits, kas ir reģistrējušās kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apliekamās personas, t.i., to ieņēmumi no saimnieciskās darbības 12 mēnešu laika posmā pārsniedz 10 000 latus.

2009.gadā 534 jeb 6% NVO, kas iesniegušas gada pārskatu, jeb 24% no tām, kas veic saimniecisko darbību bija reģistrējušās kā PVN apliekamās personas. Lielākā to daļa darbojas Rīgā un Rīgas reģionā. Minētie dati rāda, ka būtiskus ieņēmumus no saimnieciskās darbības gūst maza NVO daļa, tādējādi lielāko NVO sektora darbības nodrošinājumu sniedz citi finanšu avoti vai brīvprātīgais darbs.