Vairākas nevalstiskās organizācijas – nodibinājums «Centrs Dardedze», organizācija «Skalbes», Latvijas Cilvēktiesību centrs, biedrība «Centrs Marta» un biedrība «Latvijas ainavas» – trešdien iesniedza visām Saeimas frakcijām, kā arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai iesniegumu ar kategorisku prasību nepieļaut līdzšinējo tiesiskā regulējuma, pazeminot vecuma cenzu no 18 uz 16 gadiem šaujamieroču izmantošanai medībās, informē “Latvijas ainavas”.
Grozījumus Ieroču aprites likumā bez pienācīgas visas sabiedrības
iesaistes apspriešanā plānots pieņemt Saeimā trešajā lasījumā, uzsver
biedrībā.
Kā uzskata šīs sabiedriskās organizācijas, šobrīd mainīt
Latvijā noteikto vecuma cenzu šaujamieroču izmantošanā medībās,
pirmkārt, nav pamata, jo tam nav sabiedriskā pieprasījuma.
“Mainīt
vecuma cenzu šaujamieroču izmantošanā medībās pavisam noteikti ir visas
sabiedrības jautājums, jo tas skar sabiedrības drošību. Līdz ar to
šādam priekšlikumam nepieciešama plaša sabiedriskā diskusija, kas
pašlaik nav notikusi. Diskusijā būtu jāiesaista gan bērnu tiesību, gan
jauniešu organizācijas, lai iegūtu pašu jauniešu informētu viedokli,”
norāda vēstules parakstītāji.
“Tam jābūt izvērtētam, pierādījumos
balstītam lēmumam un mēs paredzam, ka jābūt vairāk diskusiju par šo
jautājumu, īpaši iesaistot bērnu tiesību aizsardzības organizācijas un
pašu jauniešu organizācijas,” portālam “Delfi” skaidroja resursu centra
“Marta” vadītāja Iluta Lāce.
Iesnieguma autori uzsver, ka mainīt
vecuma cenzu šaujamieroču izmantošanā medībās pavisam noteikti ir visas
sabiedrības jautājums, jo tas skar sabiedrības drošību. Līdz ar to šādam
priekšlikumam nepieciešama plaša sabiedriskā diskusija, kas pašlaik nav
notikusi. Diskusijā būtu jāiesaista gan bērnu tiesību, gan jauniešu
organizācijas, lai iegūtu pašu jauniešu informētu viedokli.
Tiek pieminēts arī būtisks papildu arguments – obligātais regulārais šaušanas eksāmens esošajiem medniekiem, atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā nav ieviests, bet tas ir priekšnoteikums, lai vispār sabiedrībā uzsāktu diskusiju par vecuma cenza izmaiņām šaujamieroču izmantošanā medībās Latvijā.
“Latvijas ainavas” norāda, ka šīs izmaiņas pieņemt nav arī
nepieciešamības. Valsts meža dienesta dati par meža dzīvnieku populāciju
lielumu neradot pārliecību par aprēķinu korektumu, tajā pat laikā
Latvijā īpaši Eiropas Savienībā aizsargājamiem plēsējiem vilkiem un
lūšiem katru gadu pieaug atļautie nomedīto dzīvnieku limiti, kaut gan šo
plēsēju un citu meža dzīvnieku nodarītie postījumi nepieaug.
Šobrīd
Latvijā savvaļas, īpaši Eiropas Savienības Direktīvas sugu
apsaimniekošana ar invazīvajām metodēm, ir vērtējama kritiski. Tā
nenotiek atbilstoši jaunākajām zinātniskajām atziņām, Eiropas Savienības
valstu labākajām praksēm un mūsu sabiedrībai būtiskām morālām vērtībām.
Lai nenodarītu kaitējumu visas sabiedrības vērtīgajam dabas resursam,
paaugstinot jau tā intensīvo medību slodzi uz Direktīvas 92/43/EEK par
dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību sugām, medību
procesā, kāds tiek praktizēts Latvijā, pusaudžu papildus iesaiste ar
šaujamieročiem, ir nepieļaujama, vēsta iesnieguma autori.
Tiesa, ne tikai šīs nevalstiskās organizācijas iestājas pret priekšlikumu ļaut medībās šaut pusaudžiem no 16 gadu vecuma, arī Tiesībsarga birojs un Veselības ministrija. Šo iestāžu ieskatā, jāsaglabā esošā norma. Taču Saeimas deputāti otrajā lasījumā lēma citādi, atbalstot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu, proti, ļaujot 16 gadus vecam jaunietim medībās izmantot šaujamieroci ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju un ieroča īpašnieka vadībā.